Notikumi

Pēc gada katram savu vietējo lasi

Autors: Līga Eglīte

Datums: 15.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

Aizvadītajā gadā “Druva” rakstīja par Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības ieceri ieviest licencēto lašu makšķerēšanu. Vai ir virzība tuvāk noteikumu pieņemšanai un makšķerniekiem drīza un reāla iespēja legāli noķert sapņu zivi? "Druva" iztaujāja Aināru Šteinu, “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” valdes priekšsēdētāju.

Kas licencētās makšķerēšanas ieviešanas procesā paveikts 2016.gada nogalē un pie kā strādājat tagad?

Esam realizējuši Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības un Zivju fonda līdzfinansētus projektus – par Jāņu lasi, pilnā nosaukumā "Agri uz nārstu migrējošo Atlantijas lašu vaislas materiāla ievākšana un izturēšana", kā arī "Alatu atražošana Braslas upes lejtecē". Diemžēl alatu projektam bija vidējas sekmes, jo Latvijā vairs nevar iegādāties alatu mazuļus. Braslā pavasarī un rudenī tika veikts monitorings, lai zivju resursu atjaunošanas process balstītos uz zinātniskiem pētījumiem un dati kalpotu kā atskaites punkts turpmākai izpētei.

Pēc pieredzes brauciena uz Zviedriju, kur licencētās makšķerēšanas kārtība ir jau vairāk nekā simts gadu, un iegūtās informācijas ir izstrādāts Licencētās makšķerēšanas nolikums. Pie dokumenta sagatavošanas piedalījās vides aizsardzības inspektori, biologi, Vides dienesta inspektori, zivju audzētāji un makšķernieku pārstāvji. Domāju, nolikums izdevies labs un varētu apmierināt visu intereses. Tagad iepazīstināsim ar to pašvaldības, biedrības, pēc tam arī visu pārējo sabiedrību. Spēkā jaunais nolikums stāsies tikai tad, kad to apstiprinās Zemkopības ministrijā, zinātniskajā institūtā "BIOR", Dabas aizsardzības pārvaldē un, galvenais, pašvaldībās. Pēc tam būs pats ieviešanas process, un tikai tad Gaujā sāksies licencētā lašu makšķerēšana. Manas prognozes – tas varētu notikt 2018.gada sezonā. Protams, pašvaldību vēlēšanas varētu ieviest kādas korekcijas. Ja pēkšņi deputātu pārstāvētā sabiedrība paziņo, ka "gribam dzīvot klusumā un mierā, mums te nevajag tūristus"?

Esam centušies nolikumā iekļaut labāko no Skandināvijas valstu pieredzes, lai vēlāk, kad process sāksies, būtu apmierināti gan pašvaldībās, gan vietējās kopienas iedzīvotāji un makšķernieki, gan ieguvums būtu tūrisma organizatoriem. Tā ir mūsu iespēja, kur varam pelnīt, ja vien atkal paši sevi neierobežosim, jo latvietim taču ir kauns un ļoti grūti atzīt, ka pelnīt naudu ir labi.

Tātad esat gatavi, ka te atbrauks pavisam citādi tūristi?

Tas ir viens no mūsu pamatmērķiem, jo pasaulē lašveidīgo zivju makšķerēšana un serviss ap to ir milzīga un elitāra industrija. Ārzemju tūristsmakšķernieks parasti brauc uz nedēļu, vēlas labas naktsmājas, kvalitatīvu ēdienu, labu transportu nokļūšanai pie upes, protams, zinošu gidu ar svešvalodas prasmēm. Ārzemniekam nav svarīga zivs, bet gan noķeršanas process un emocijas, svarīgi zināt, ka šajā upē kaut kur jau kādam ir veicies. Zviedrijā, kur bijām aizbraukuši pieredzē, mums stāstīja, ka vietējie – kādreizējie maluzvejnieki tagad pārkvalificējušies par ļoti labiem gidiem un pavada bagātos makšķerniekus uz savām zināmajām copes vietām.

Vai tuvējās kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, jau ir kāda upe ar licencētās makšķerēšanas iespējām?

Lietuvā šī joma strauji attīstās. Ar licencēto makšķerēšanu tur nodarbojas jau vairākus gadus, tomēr viņiem ir citāda pieeja un mērķauditorija. Līdzīga situācija ir Igaunijā. Tepat Latvijā arī – Salacā un Ventā , bet mums tomēr būs citāda kārtība, piemērota tikai Gaujai.

Iepriekš bija publicēts, ka jau šoruden paredzēts atvērt pirmās licencētās makšķerēšanas zonas Gaujā trijos posmos: Ādaži – Rāmkalni; Rāmkalni – Sigulda; Sigulda – Amatas ieteka; kā arī Braslā.

Tas notiks tikai nākamgad. Nevajag sasteigt. Dokumenti jāsagatavo rūpīgi, un lēmumu pieņems jaunā sasaukuma deputāti pēc pašvaldību vēlēšanām.

Gauja tiks sadalīta makšķerēšanas zonās no Ādažu tilta līdz Valmierai, iekļauta arī Brasla. Piemēram, pie Līgatnes būs posms tikai mušiņmakšķerniekiem. Šo projektu realizējam tikai publiskajās upēs, Amatā pagaidām to nevar ieviest, tā ir privātā upe. Iespējams, tur nākotnē privātīpašnieki varētu apvienoties. Piemērotas būtu vēl dažas pietekas.

Licences vajadzēs četrām lašveidīgo zivju sugām: lasim, taimiņam, alatai un strauta forelei. Savukārt citu zivju makšķernieki licencētās makšķerēšanas periodā savas iekārotās zivis varēs ķert bez licences, ievērojot divus nosacījumus – makšķerēšana tikai ar dabīgo ēsmu, izņemot dzīvu zivtiņu vai zivs gabaliņu, un auklas izturības tests nedrīkstēs pārsniegt trīs kilogramus.

Kas to visu varēs pārbaudīt? Tur vajadzīgs speciālists. Jūs varēsiet iesaistīt vietējos bijušos maliķus, kas pēc acumēra pa gabalu pateiks.

Nopietniem makšķerniekiem ir godaprāts, tie, kuri te brauks, nepieļaus pārkāpumus un raudzīsies, lai arī blakus nekas tāds nenotiek. Tieši tādēļ ir svarīgi nolikumu izstrādāt tik precīzi, lai nerastos divdomīgas situācijas, robi normatīvajos aktos. Auklas stiprību var pārbaudīt vienkārši piekarinot trīs kilogramu atsvaru. Arī par fizisko kontroli tiek domāts, lai katrs makšķernieks satiktu uzraugošo inspektoru.

Daba mēdz samērā labi atjaunot savus resursus, taču attiecībā uz lašiem tas nav noticis. Vai pie šo zivju samazināšanās vainojams tikai cilvēks?

Kā liecina pētījumi, Gaujā lašveidīgo zivju varētu būt daudz vairāk, šobrīd ir tikai 25 procenti no potenciāla. Tas gan nav atkarīgs no maluzvejnieku aktivitātes, viņu ietekme ir tiešām daudz mazāka par citiem, globālākiem apstākļiem. Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība kopā ar zinātniskā institūta "BIOR" speciālistiem veica pētījumu, kurā atklājās, ka nepieciešami 84 dažādi priekšdarbi, lai upe būtu labāk piemērota lašveidīgajām zivīm. Gaujas krasti ir mainījušies nav zāļainu vietu, kārkli bebru nograuzti, erozijas apjoms 1020 gados pieaudzis, starp ūdeni un apaugušo krastu izveidojušās līdz pat 100 metrus platas smilšainas joslas. Vēl būtiska ir ūdens kvalitāte, roņu daudzums, nārsta vietu tīrīšana. Tie ir apstākļi, kurus varam ietekmēt.

Vai ir zināms, ko par jauno kārtību domā vietējie Gaujas krastu makšķernieki? Vai ir veikta aptauja?

Vēl neesam to darījuši. Paredzu, ka šī publikācija, līdz ko parādīsies avīzē, tiks ievietota arī makšķerēšanas forumā. Pēc iepriekšējām reizēm viedokļi un komentāri dalījās: apmēram 50 procenti kategoriski neatbalstīja, 50 procenti ar rokām un kājām "par". Kritizētāju ir vairāk nekā darītāju, kritiķu pulkā vairums to, kuri pat neiet uz upi, bet sēž birojā un raksta.

Vēlos atgādināt, ka licencētā makšķerēšana nav ierobežojums, drīzāk iespēja. Tas nepatiks varbūt vienīgi maluzvejniekiem, kuri pieraduši tāpat paņemt zivi un aiziet. Lai mainītos sabiedrības attieksme, paies varbūt pat 20 gadi, taču jāatceras, ka lasis nav svētā zivs, bet gan iespēja mūsu visu labklājībai.

GIAB pašvaldību pārstāvji apgūst pieredzi Zviedrijā

Biedrības “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” 19 dalībnieku delegācija no 16. – 18. maijam Zviedrijas pilsētā  Mörrum piedalījās starptautiskās apmācībās par lašveidīgo zivju resursu ekonomiski pamatotu aizsardzību un atražošanu. Trīs dienu apmācību programmā, ko nodrošināja Mörrumsån upes apsaimniekotāji, gūtas zināšanas par upes ilgtspējīgu attīstību un tās sniegto resursu zinātniski pamatotu izmantošanu sabiedrības labklājības vairošanai.

Apmācību programmas delegācijas sastāvā bija Gaujas upes baseina pašvaldību deleģētie pārstāvji no Ādažu, Inčukalna, Sējas, Siguldas, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas, Cēsu, Beverīnas, Kocēnu, Smiltenes, Valkas, Apes, Gulbenes un Jaunpiebalgas novadiem, kā arī zivju aizsardzības, atražošanas un zinātniski pētnieciskā darba speciālisti.

Mörrumsån upē jau ilgāk kā 70 gadus notiek zinātniski pamatots lašu un taimiņu makšķerēšanas un atražošanas bizness. Pēc upes apsaimniekotāju teiktā, šai laikā ir uzkrāta liela pieredze, bet ikdiena nes aizvien jaunas atziņas un process nekad nebeigsies. Vienlīdz svarīga loma veltīta gan zivju resursiem un to dzīvotnēm, gan makšķerēšanai un šīs industrijas saistītiem ieņēmumiem.

Apmācību programma bija sadalīta pa cikliem – ilgtermiņa pieredze, zivju resursu atražošana un monitorings, zivju migrācija, upes ekosistēma, makšķerēšanas tūrisma industrija. Katra cikla pamatā bija teorija, kas pārbaudīta ar daudzu gadu pieredzi, kā arī praktisko piemēru apskate un analīze. Tika izzināti dažādi interesanti fakti, tostarp – Mörrumsån upes apsaimniekošanas modelis gadā veido līdz 8 milj. eiro apgrozījumu radot iespējas vairumam apkārtnes iedzīvotāju. Mörrum pilsētā, kurā dzīvo ap 3,5 tūkstošiem iedzīvotāju, makšķerēšanas tūrisma industrija ir galvenais ieņēmumu avots. Bija interesanti uzzināt, ka Zviedrijā var saņemt sodu, ja, piemēram, šāda upe netiek izmantota makšķerēšanas tūrismam vai līdzīgām biznesa iespējām, to zviedri uzskata par izšķērdību.

Mājupceļā, kad programmas dalībnieki izteica savu novērtējumu par redzēto un izzināto, valdīja vienprātība – ja neredzētu, neticētu! Tāpat dalībnieki uzsvēra, ka Gaujas upes baseina pašvaldībām jādara viss iespējamais, lai jau visdrīzākajā laikā kopīgi panāktu Gaujas, kā nenovērtējama ekonomiskā potenciāla, izmantošanu. Bet tas jādara uz stingri zinātniskiem pamatiem un ņemot vērā labākās pasaules pieredzes.

Apmācību braucienu organizēja “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” ar “Zivju fonda” līdzfinansējumu.