Veikta Lorupes izpēte
2021. gada 2. novembrī
Biedrība "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība" sadarbībā ar zinātnisko institūtu BIOR, Krimuldas un Siguldas novada pašvaldībām realizēja projektu “Lorupes zivju faunas un hidromorfoloģisko raksturlielumu izpēte”. Šī projekta realizācija bija Gaujas pietkupju izpētes cikla aizsākums, kas deva iespēju iepazīties ar izpētes gaitu un iegūtajiem rezultātiem, lai turpmāk realizētu citus līdzīgus projektus. 2022. gadā plānots daudzkārt lielāka projekta realizācija - "Amatas upes zivju faunas un hidromorfoloģisko raksturlielumu izpēte”.
Lorupes projekta izpētes gaitā institūta “Bior” eksperti secinājuši, ka Lorupes un tās pietekas pašreizējais stāvoklis kopumā vērtējams kā ļoti labs un optimāli atbilstošs taimiņu / strauta foreļu populācijas attīstībai, kā arī snieguši savas rekomendācijas upes tālākai izpētei un apsaimniekošanai.
Pētījuma projekta mērķis bija veikt Lorupes zivju faunas un upes hidromorfoloģiskās un ekoloģiskās kvalitātes izpēti, lai konstatētu upes un tās zivju faunas stāvokli un potenciālos uzlabojumus. Tas īstenots šī gada vasarā aptuveni piecus kilometrus garā Lorupes lejteces daļā, kā arī puskilometru garā posmā Lorupes pietekā.
Projekta laikā tika veikta zivju uzskaite ar drošu elektrozveju un upes hidromorfoloģisko raksturlielumu izpēte, izmantojot pasaulē atzīto THS metodi (Trout Habitat Score) un RHS metodi (River Habitat Survey). Tas nozīmē, ka eksperti ik pēc 50 metriem fiksēja upes stāvokli, novērojumus tās apkārtnē, kā arī pārbaudīja ūdenī sastopamo zivju sugas.
Līdzīgi kā citās Gaujas vidusteces pietekās Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Lorupē ir salīdzinoši liels kritums un zema ūdens temperatūra, kas to padara piemērotu taimiņam / strauta forelei un citām ekoloģiski jutīgām zivju sugām.
Izpētes laikā konstatēts pārāk liels smilšu daudzums, kas samazina straujteču izveidošanos. Vienlaikus Lorupē ir vērojama arī salīdzinoši liela cilvēka ietekme. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” eksperti uzskata, ka potenciālie Lorupes stāvokļa pasliktinošie faktori varētu būt bebru radītie aizsprosti, kā arī cilvēku izstaigāti un izbraukāti krasti, maluzvejniecība. Zivju populācija Lorupē šobrīd nav liela, tādēļ pat 10 zivju nozveja var atstāt ietekmi uz kopējo stāvokli. Tāpat arī motorizēto transportlīdzekļu pēdas ir atstājušas ietekmi, izbraukājot un nobrucinot krastus, ir veicināta smilšu ieplūšana upes gultnē. Savukārt, vērtējot stāvokli Lorupes pietekā, kurā tiek novadīts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ūdens, eksperti nav konstatējuši nedz piesārņojumu, nedz būtisku pasliktinājumu. Gluži pretēji – pietekas ietekā Lorupē ir reģistrēti vislabākie rādītāji.
Pētījuma laikā iegūtie rezultāti ne tikai sniedza informāciju par Lorupes pašreizējo stāvokli un tā uzlabošanas iespējām, bet arī ļaus nākotnē novērtēt upē notikušās izmaiņas un īstenoto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti.
Projekta kopējās izmaksas ir 4 657,25 eiro, no tiem 4 099,99 eiro Valsts Zivju fonda finansējums, bet 557,26 eiro Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības līdzfinansējums.